“***
Es strādāju par kurjeru. Katru dienu viens un tas pats – no rīta paņemu pasūtījumus, braucu pa pilsētu, mēģinu ievērot laikus, un vakarā noguris atgriežos mājās. Darba ir daudz, alga tāda sevī, bet galvenais – monotons ritms, kas reizēm liek justies kā robotam. Pirms pāris nedēļām bija tipiska Latvijas oktobra diena – lietus lija kā no spaiņa, vējš pūta, un visi pasūtījumi bija jāpiegādā, slapjš līdz kaulam. Beigās sapratu, ka vairs nevaru – mani pārņēma tāda bezcerība, ka gribējās vienkārši visu pamest.
Atbraucu mājās, izžāvēju drēbes, uzvārīju tēju un apsēdos pie datora. Internetā klaiņoju bezmērķīgi – skatījos ziņas, sociālos tīklus, bet nekas neuztvēra uzmanību. Tad pēkšņi atcerējos, ka draugs nesen bija pieminējis kādu online kazino. Viņš teica, ka reizēm spēlē ”“tikai prieka pēc”“ un pat esot kaut ko laimējis. Man nekad nav bijusi īpaša interese par azartu, bet tajā brīdī – nogurumam un lietum saplūstot – domāju: ”“Kāpēc gan ne? Vienalga, ko darīt.”“ Ierakstīju meklētājā vārdu, ko viņš bija nosaucis – wavada – un uzreiz atvērās lapas.
Pirmajā mirklī tā izskatījās krāsaina un draudzīga. Bez liekiem reklāmas baneriem, skaidrs izkārtojums. Reģistrācija aizņēma divas minūtes – tikai e-pasts, parole un gatavs. Lai sāktu spēlēt, vajadzēja iemaksāt, bet es negribēju riskēt ar lielu summu. Ieliku tikai desmit eiro – summa, ko mierīgi varu atļauties pazaudēt. Un tad sākās… Izvēlējos vienu no populārākajiem slotiem – ar jautriem augļu simboliem, bez pārāk sarežģītām funkcijām. Nospiedu ”“spin”“ un vēroju, kā ritenis griežas.
Sākumā nekas īpašs – nezaudēju, ne arī laimēju. Bet pašā procesā bija kaut kas aizraujošs; tā kā ekspresīva atslodze no ikdienas. Spēlējot, es aizmirsu par lietusgāzi ārā, par sūdzībām klientiem un nogurušām kājām. Pēc kādiem piecpadsmit griezieniem pamanīju, ka sāk krāties nelielas balvas. Divi eiro, pieci eiro – tas nebija nekas liels, bet katru reizi, kad parādījās uzvaras rinda, es sajutu mazu prieka vilni. Ne jau naudas dēļ, bet gan tāpēc, ka kaut kas notika, mana ikdiena saņēma nelielu triecienu.
Bet pats pārsteidzošākais notika pēc stundas. Es jau biju gandrīz iztērējis savus desmit eiro, kad mašīna iedeva kārtējo griezienu. Uz ekrāna parādījās trīs vienādi simboli, tad uzplaiksnīja gaismas un paziņojums: ”“Congratulations! You have won 87 euros!”“ Es pat nevarēju noticēt – tikko biju gatavs domāt, ka tie desmit eiro ir pagalam. Bet nē, mans atlikums uzreiz palielinājās. Tas nebija milzīgs džekpots, bet man kā cilvēkam, kurš pelna minimālo algu, šī summa bija patīkams pārsteigums.
Es izņēmumus uzreiz neizvilku. Nolēmu spēlēt vēl nedaudz, bet saprātīgi. Uzliku sev limitu – ja sasniegšu 150 eiro, apstāšos. Un tas notika vēl ātrāk, nekā domāju. Atkal vairākas mazākas balvas, un kopsumma uzkāpa līdz 120 eiro. Tad es atcerējos, ka ir iespēja izmaksāt. Es izpētīju, kā darbojas izņemšana – izrādījās, ka wavada ir diezgan ātras izmaksas, vismaz bankas pārskaitījumam vajadzētu būt tikai pāris dienu laikā. Nospiedu ”“withdraw”" un norādīju summu.
Kad pēc trim dienām nauda ienāca kontā, es nevarēju beigt smaidīt. 120 eiro – man tā bija gandrīz nedēļas alga, turklāt nopelnīta, sēžot mājās un izklaidējoties. Es, protams, saprotu, ka ne vienmēr tā sanāk. Ir dienas, kad vari zaudēt. Bet es uz to skatos kā uz atpūtu – iedodies kafejnīcā, iztērē naudu kafijai un gardumam, bet šeit tu dabū iespēju laimēt. Galvenais ir kontrolēt sevi un spēlēt tikai ar tādu summu, ko esi gatavs pazaudēt.
Tagad es reizēm spēlēju wavada, bet ne vairāk kā pāris reizes nedēļā, un tērēju tikai 10-20 eiro. Man patīk šī platforma, jo tā ir saprotama un draudzīga. Ir dažādi spēļu automāti, ir arī galda spēles, bet es labāk palieku pie klasiskajiem slotiem – tie sniedz ātrāku atgriezenisko saiti.
Tā lietainā pēcpusdiena izrādījās labākā, kas ar mani notikusi pēdējā laikā. Tā atgādināja, ka dzīvē vienmēr ir vieta pārsteigumiem un pozitīvām emocijām, pat ja sākumā viss šķiet drūms. Protams, es neieteiktu spēlēt, ja nevari savaldīties, bet ikdienas uztraukumiem un priekam – kāpēc gan ne?
Mans padoms ikvienam, kurš izlemj pamēģināt: uzstādies mērķus un ierobežojumus. Nejauci azartu ar cerību kļūt bagātam; uztver to kā izklaidi, kas var nest bonusu. Man
wavada ir tā vieta, kur es aizeju, lai nedaudz atpūstos un paceltu garastāvokli, un esmu pateicīgs par šo atklājumu. Pēc pirmās izmaksas es nopirku sev jaunu jaku un aizvedu draudzeni uz restorānu – bija forša sajūta, ka par to nemaksāju no pamatalgas.
Tā nu dzīvē ir: dažreiz vienkāršākā bezdarbība, kas šķiet kā laika tērēšana, pārvēršas par kaut ko jēgpilnu. Noteikti nebiju domājis, ka šī ‘nekā nedarīšana’ lietainā pēcpusdienā kļūs par vienu no spilgtākajiem notikumiem pēdējās nedēļās. Bet tieši tā tas notiek, kad atveries jaunām pieredzēm. Un wavada man kļuva par simbolu tam, ka dažkārt drosme izmēģināt ko jaunu atmaksājas.
Nezinu, vai vēl kādreiz laimēšu tik labi, bet patiesībā tas nav svarīgi. Svarīgs ir process un emocijas. Ja es varētu pateikt kaut ko savam nogurušajam es pirms tam, es teiktu: “”Vienkārši atpūties un izklaidējies. Varbūt tu arī atradīsi savu wavada.“” Un tas ir forši.